DORA LEI prasības IKT piegādātājiem Latvijā

DORA LEI pieprasījums no bankas vai apdrošinātāja nenozīmē, ka DORA tieši uzliek IKT pakalpojumu sniedzējam pienākumu iegūt LEI. Par informācijas reģistru atbild finanšu vienība: IKT pakalpojumu sniedzēju, kas ir juridiska persona, tā identificē ar derīgu un aktīvu LEI vai Eiropas unikālo identifikatoru (EUID), bet sniedzēju, kas nav reģistrēts Savienībā, – tikai ar LEI.

Ko tas nozīmē Latvijā

Latvijas Banka nosaka informācijas reģistra iesniegšanas kārtību tās uzraudzītajām finanšu iestādēm. Pirmoreiz tās iesniedza reģistru līdz 2025. gada 15. aprīlim, izmantojot datus par 2025. gada 31. martu. Turpmāk reģistrs jāiesniedz katru gadu līdz 1. martam, izmantojot datus par iepriekšējā gada 31. decembri. Grupas uzņēmumi sagatavo vienu konsolidētu reģistru par visām grupas vienībām, uz kurām attiecas DORA.

Latvijā strādājošam piegādātājam šie datumi palīdz saprast, kāpēc finanšu iestāde identifikācijas datus pieprasa pirms reģistra iesniegšanas. Ja Rīgas IT uzņēmums uztur maksājumu iestādes sistēmu, tam ir lietderīgi noskaidrot, kura juridiskā persona sniedz pakalpojumu un kādu tās identifikatoru klients vēlas saņemt. ASV mākoņpakalpojumu sniedzēja gadījumā, ja tas sniedz pakalpojumu Latvijas apdrošinātājam, reģistra identifikācijai izmanto tikai LEI.

Latvijas Bankas ikgadējais 1. marta termiņš attiecas uz reģistra iesniegšanu, nevis nosaka dienu, kurā piegādātājam jānosūta dati klientam. Piegādātājam jāvienojas ar finanšu iestādi par datu nodošanas laiku, lai tā varētu sagatavot reģistru. Ja pakalpojumu sniedz grupas uzņēmums, jāpārbauda, kurš uzņēmums ir attiecīgā līguma puse: reģistrā vajadzīgi pareizās juridiskās personas identifikācijas dati.

DORA LEI prasības: galvenais

• DORA piemēro kopš 2025. gada 17. janvāra. Informācijas reģistru par IKT pakalpojumu līgumiem uztur finanšu vienības.
• IKT pakalpojumu sniedzējam, kas ir juridiska persona, izmanto derīgu un aktīvu LEI vai EUID; ja pieejami abi, norāda abus. Sniedzējam, kas nav reģistrēts Savienībā, izmanto tikai LEI.
• Identifikācijas prasība attiecas arī uz reģistrā iekļautiem apakšuzņēmējiem, kuri faktiski nodrošina IKT pakalpojumu, kas atbalsta kritiski svarīgu vai svarīgu funkciju.
• Finanšu vienības ievēro savas kompetentās iestādes noteikto termiņu, nevis izmanto Eiropas uzraudzības iestādēm paredzēto termiņu kā datumu piegādātāja informācijas saņemšanai.

Kas ir DORA informācijas reģistrs?

Regulas (ES) 2022/2554 (DORA) 28. panta 3. punkts paredz, ka finanšu vienības savas IKT riska pārvaldības ietvaros uztur un atjaunina informācijas reģistru par visiem līgumiem, kas attiecas uz trešo personu sniegto IKT pakalpojumu izmantošanu. Reģistru uztur atsevišķas vienības, kā arī subkonsolidētā un konsolidētā līmenī.

Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma finanšu vienība tai dara pieejamu visu reģistru vai prasītās daļas un vismaz reizi gadā ziņo par jaunajiem līgumiem. Eiropas uzraudzības iestādes reģistrus izmanto arī kritiski svarīgu trešo personu IKT pakalpojumu sniedzēju noteikšanai. AFM DORA pārskatā Nr. 7, kas publicēts 2026. gada augustā, norādīts, ka, pamatojoties uz reģistriem, noteikti deviņpadsmit šādi sniedzēji.

Piegādātājam tas praktiski nozīmē klienta pieprasījumu sniegt precīzus datus par līgumā iesaistīto juridisko personu. Pieprasījums var attiekties gan uz tiešo pakalpojumu sniedzēju, gan uz apakšuzņēmēju, ja tas ietilpst reģistrā norādāmajā pakalpojumu ķēdē.

Kuru identifikatoru paredz Īstenošanas regula (ES) 2024/2956?

Komisijas 2024. gada 29. novembra Īstenošanas regula (ES) 2024/2956, kas Oficiālajā Vēstnesī publicēta 2024. gada 2. decembrī, nosaka informācijas reģistra standarta veidnes. Tās 3. panta 5. punkts paredz, ka finanšu vienības IKT trešo personu pakalpojumu sniedzēju, kas ir juridiska persona, identificē ar derīgu un aktīvu LEI vai Direktīvas (ES) 2017/1132 16. pantā minēto EUID. Ja pieejami abi identifikatori, izmanto abus; izņēmums attiecas uz fiziskām personām, kuras darbojas saimnieciskās darbības ietvaros.

Regulas pielikuma norādījumos juridiskām personām atļauti tikai LEI un EUID. Alternatīvi kodi paredzēti fiziskām personām, kuras darbojas saimnieciskās darbības ietvaros. Juridisku personu, kas nav reģistrēta Savienībā, identificē tikai ar LEI. Tādēļ EUID var būt risinājums atbilstošam Savienībā reģistrētam piegādātājam, bet ne aizstājējs LEI piegādātājam ārpus Savienības.

Regulas 3. panta 6. punkts attiecas uz apakšuzņēmējiem. Ja tiešā piegādātāja IKT pakalpojums atbalsta kritiski svarīgu vai svarīgu funkciju, finanšu vienībai ar šā piegādātāja starpniecību jānodrošina, lai reģistrā iekļautie apakšuzņēmēji, kuri faktiski nodrošina pakalpojumu, izmantotu derīgu un aktīvu LEI vai sniegtu EUID, un abus, ja tie pieejami. Izņēmums atkal attiecas uz fiziskām personām, kuras darbojas saimnieciskās darbības ietvaros.

Pašas finanšu vienības veidnēs identificē citādi. Eiropas uzraudzības iestāžu 2025. gada 28. marta jautājumu un atbilžu dokumentā par reģistru iesniegšanu skaidrots, ka veidnēs B_01.01 un B_01.02 finanšu vienību var identificēt tikai ar LEI. Tas ir 20 rakstzīmju burtciparu kods, kura pamatā ir ISO 17442; piegādātājam pieejamā EUID iespēja nemaina finanšu vienības identifikācijas prasību.

Kāpēc jāpārbauda LEI statuss?

Īstenošanas regulas 3. panta 5. punktā prasīts derīgs un aktīvs LEI. Ja piegādātājam kods jau ir, pirms tā nosūtīšanas klientam jāpārbauda statuss. Eiropas uzraudzības iestādes LEI pārbauda GLEIF datubāzē, bet EUID – BRIS atsauces datos; to skaidrojumā prasīts reģistrā identificēt arī katra IKT pakalpojumu sniedzēja galīgo mātesuzņēmumu.

Jautājumu un atbilžu dokumenta 44. jautājumā teikts, ka sākotnējos iesniegšanas posmos, īpaši 2025. gadā, netiks piemērotas stingras LEI statusa pārbaudes, piemēram, aktīva vai neaktīva statusa pārbaude. Dokumentā nav norādīts, cik ilgi šāda pieeja turpināsies. Tāpēc piegādātājam nevajadzētu paļauties uz to nākamajā ciklā.

Dokumenta 40. jautājums atsevišķi skaidro datu apstrādi gadījumā, kad trešās valsts sniedzējam LEI nav pieejams: finanšu vienība var iesniegt citu identifikatoru, un datne netiek noraidīta, taču ierakstu atzīmē kā datu kvalitātes problēmu. Šis skaidrojums neatceļ pielikuma noteikumu, ka juridisku personu, kas nav reģistrēta Savienībā, identificē tikai ar LEI. Ja uzņēmumam LEI vēl nav, var pieteikties LEI saņemšanai; ja tā statuss vairs nav aktīvs, var atjaunot LEI.

Reģistra iesniegšanas termiņi

Saskaņā ar Eiropas uzraudzības iestāžu jautājumu un atbilžu dokumenta 11.-13. jautājumu no 2026. gada atsauces diena ir iepriekšējā gada 31. decembris. Kompetentās iestādes reģistrus Eiropas uzraudzības iestādēm iesniedz līdz katra gada 31. martam un finanšu vienībām nosaka agrākus termiņus. Latvijā konkrētais ikgadējais iesniegšanas termiņš finanšu iestādēm ir 1. marts.

Reģistra cikls	Atsauces diena	Latvijas Bankai iesniedzamā reģistra termiņš	Kompetento iestāžu termiņš iesniegšanai Eiropas uzraudzības iestādēm
2026. gada cikls	2025. gada 31. decembris	2026. gada 1. marts	2026. gada 31. marts
Nākamais cikls	2026. gada 31. decembris	2027. gada 1. marts	2027. gada 31. marts

Eiropas Banku iestādes materiālos par DORA informācijas reģistru iesniegšanu apkopota īstenošanas regula, datu modelis, validācijas noteikumi un jautājumu un atbilžu dokuments. Piegādātājam par savu datu nodošanas termiņu jājautā klientam: tas var būt agrāks par klientam noteikto reģistra iesniegšanas dienu.

Kontrolsaraksts IKT pakalpojumu sniedzējam

1. Noskaidrojiet, kura juridiskā persona slēgusi līgumu ar finanšu vienību un vai tā ir reģistrēta Savienībā. Tas nosaka, vai identifikācijai var izmantot EUID vai vajadzīgs LEI.
2. Sniedziet klienta prasīto identifikatoru. Ja pieejams gan LEI, gan EUID, sagatavojiet abus; pirms LEI nosūtīšanas pārbaudiet tā statusu.
3. Noskaidrojiet, kuri reģistrā iekļaujamie apakšuzņēmēji faktiski nodrošina pakalpojumu, kas atbalsta kritiski svarīgu vai svarīgu funkciju, un pieprasiet viņu identifikatorus.
4. Sagatavojiet galīgā mātesuzņēmuma identificēšanai vajadzīgo informāciju un noskaidrojiet, kad klientam nepieciešami aizpildītie piegādātāja dati.

LEI izmantošana citā atbilstības jomā ne vienmēr nozīmē tādas pašas prasības piegādātājam; rakstā par LEI un AMLR prasībām Latvijā apskatīts cits lietojums. Citas regulējuma tēmas apkopotas LEIFast rakstos. Šā reģistra vajadzībām vispirms apstipriniet līgumslēdzēju juridisko personu, tās izmantojamo identifikatoru un klienta noteikto datu nodošanas termiņu; ja pienākums ir atkarīgs no konkrētā līguma apstākļiem, konsultējieties ar regulatoru vai padomdevēju.